Ģeogrāfiskā karte - Utrehta (Gemeente Utrecht)

Utrehta (Gemeente Utrecht)
Utrehta (nl) ir pilsēta Nīderlandes centrālajā daļā. Tā ir ceturtā lielākā Nīderlandes pilsēta, Utrehtas provinces administratīvais centrs. Pilsētas simboli ir 112 metrus augstais Utrehtas Doma tornis un vecpilsētas kanālu sistēma.

Utrehtas Universitāte ir lielākā augstskola Nīderlandē. Pilsēta ir Nīderlandes dzelzceļa kompānijas (Nederlandse Spoorwegen) galvenās mītnes vieta. Veckatolisma pasaules centrs.

Ap 47. gadu romieši Utrehtas vietā nodibināja robežcietoksni (castellum), nosaucot to par Trajektu (Traiectum). Sakarā ar ģermāņu cilšu iebrukumiem ap 270. gadu romieši apmetni pameta. Līdz 6. gadsimtam par Utrehtas vēsturi ziņu ir visai maz.

6. gadsimtā Utrehta nonāca franku pakļautībā. Pilsētas tiesības tā ieguva 1122. gadā. Viduslaikos Utrehta bija viena no nozīmīgākajām Ziemeļnīderlandes pilsētām un bīskapijas centrs.

1579. gada 23. janvārī septiņas Nīderlandes ziemeļu provinces pilsētā parakstīja Utrehtas ūniju, nodibinot Nīderlandes valsti. Tā kā jaunā valsts bija protestantiska, 1580. gadā Utrehtas bīskapija tika likvidēta.

1713. gadā pilsētā parakstīja Utrehtas miera līgumu, kas izbeidza Spānijas Mantojuma karu. 16. gadsimtā Utrehta bija Nīderlandes ūdens aizsardzības nocietinājumu sistēmas (Hollandse Waterlinie) sastāvdaļa, kas aizkavēja pilsētas attīstību.

19. gadsimta beigās Utrehta kļuva par valsts galveno dzelzceļa mezglu.

2.pasaules kara laikā Utrehta līdz pat 1945. gada 5. maijam bija vācu okupācijā, Kanādas Bruņotie spēki pilsētā iegāja tikai 7. maijā.

 
Ģeogrāfiskā karte - Utrehta (Gemeente Utrecht)
Zeme (teritorija) - Nīderlande
Nīderlande (nl, izrunā: ) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes. To ziemeļos un rietumos apskalo Ziemeļjūra, austrumos tā robežojas ar Vāciju, bet dienvidos ar Beļģiju. Nīderlandes kopējā platība ir 41 543 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos atrodas uz ļoti zemi novietotas zemes, bet virzoties uz valsts austrumiem un dienvidiem, reljefs kļūst augstāks, līdz pašos dienvidos sasniedz 150 līdz 320 metru augstumu. Nīderlandi regulāri apdraud plūdi, jo aptuveni puse no valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Nīderlande ar 16 856 620 iedzīvotājiem ir septītā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Nīderlandē ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kas sastāv no 12 provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Amsterdama, bet valsts valdība atrodas Hāgā. Lai gan tā ir viena no mazākajām valstīm Eiropā, tai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma Eiropas dzīvē. Kopā ar Beļģiju un Luksemburgu, Nīderlande veido tā saukto Beniluksa ekonomisko savienību. Nīderlande 1952. gadā kļuva par Eiropas Kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Nīderlande kopš 1985. gada ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
EUR Eiro (Euro) € 2
ISO Valoda
NL Nīderlandiešu valoda (Dutch language)
FY Rietumfrīzu valoda (West Frisian language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Beļģija 
  •  Vācija 
Administrative Subdivision
Pilsēta, Ciems,...